< Luka 2 >

1 E ndalogo, Kaisar Agusto nogolo chik mondo okwan ji e piny Rumi duto.
Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
2 (Ma ne en kweno mokwongo mane otimore ka Kwirinio ne en ruodh Siria.)
Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
3 To ngʼato ka ngʼato nodhi e dalagi owuon mondo ondik nyinge.
Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
4 Kuom mano, Josef bende noa e dala mar Nazareth, e piny Galili modhiyo Judea nyaka Bethlehem e dala mar Daudi, nikech ne en achiel kuom joodgi kendo anywola gi Daudi.
Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
5 Nodhi kuno mondo okwane kod Maria, mane osingore mondo okendi, kendo nogeno yudo nyathi.
Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
6 Kane gin kuno, kinde mar nywolo nyathi nochopo,
Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
7 to nonywolo nyathine makayo, ma wuowi. Ne oboye gi nanga kendo nokete e sanduku mar chiemb dhok, nikech ne onge thuolo e od welo.
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
8 To ne nitie jokwadh rombe manodak oko e lek machiegni kanyo, ka girito jambgi gotieno.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
9 Malaika mar Ruoth nobiro irgi kendo duongʼ mar Ruoth Nyasaye norieny, molworogi, mine giluor.
Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 To malaika nowachonegi niya, “Kik uluor. Akelonu wach maber mar mor maduongʼ mabiro bedo ni ji duto.
Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
11 Kawuononi e dala mar Daudi, osenywolnu Jawar; en Kristo Ruoth.
Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
12 Mani nobednu ranyisi: Ubiro yudo nyathi ma obo gi nengni ka onindo ei sanduku mar chiemb dhok.”
Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
13 Apoya nono oganda maduongʼ mar jopolo nothinyore kod malaika ka gipako Nyasaye kendo wacho niya,
Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
14 “Duongʼ obed ni Nyasaye e polo malo kendo kwe obed e piny ne ji ma Nyasaye oyiero.”
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
15 Kane malaika noseweyo jogi kendo dhiyo e polo, jokwath nowacho kendgi niya, “Wadhiuru Bethlehem mondo wane gima osetimore, ma Ruoth osenyisowa kuome ni.”
Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
16 Kuom mano negidhiyo mapiyo kendo negiyudo Maria gi Josef kod nyathi konindo e sanduku mar chiemb dhok.
Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
17 Kane gisenene, negilando wach mar gima ne owachnegi kuom nyathini,
Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
18 Kendo ji duto manowinjo wachni, nowuoro gima jokwath nowachonegi.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
19 To Maria nokano wechegi duto kendo nokanogi e chunye.
Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
20 Jokwath nodok, ka gipako Nyasaye kendo miyo Nyasaye duongʼ kuom gik moko duto mane gisewinjo kendo neno, mana kaka nosenyisgi.
Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
21 Odiechiengʼ mar aboro kane kinde monego otere nyangu ochopo nomiye nying ni Yesu, nyingno mane malaika osemiye kapok omak ichne.
Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
22 Kane kinde ochopo mar pwodhruok kaka Chik mar Musa nochopo, Josef gi Maria notere Jerusalem mondo gichiwe ne Ruoth Nyasaye
Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
23 (mana kaka nondiki e chik mar Ruoth Nyasaye niya, “Nyathi ka nyathi makayo ma wuowi nyaka wal ne Ruoth”),
(Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
24 kendo kitimo misango koluwore gi gima owachi e Chik mar Ruoth Nyasaye ni mondo ochiw: “akuch odugla ariyo kata nyithi akuru ariyo.”
Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
25 E kindeno ne nitiere ngʼato Jerusalem miluongo ni Simeon, ne en ngʼat makare kendo moluoro Nyasaye. Norito loch mar Israel, kendo Roho Maler neni kuome.
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
26 Roho Maler nofwenyone ni ok obi tho kapok oneno Kristo ma Ruoth Nyasaye biro oro.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
27 Roho notelone motere ei hekalu. Kane jonywol okelo nyathigi ma Yesu mondo otimne gino ma Chik dwaro,
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
28 Simeon nokawe moriwe e bade kendo nopako Nyasaye, kowacho niya,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 “Ruoth Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto, kaka ne isesingo, koro we jatichni odhi gi kwe.
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 Nimar wengena oseneno warruokni,
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
31 miseiko e nyim ji duto,
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
32 ler mar fweny ne joma ok jo-Yahudi, to mar duongʼ ni jogi Israel.”
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
33 Wuon gi min nyathi nowuoro wach mane owach kuome.
Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 Eka Simeon nogwedhogi kendo nowachone Maria, min mare niya, “Nyathini oketi mondo okel podho piny gichungʼ malo mar ji mangʼeny e Israel, kendo obed ranyisi mibiro wuo kuome marach.
Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
35 Kuom mano paro mag chunje mangʼeny ibiro fwenyo. To ligangla biro chwoyo chunyi in iwuon bende.”
Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
36 Ne nitie janabi madhako bende, Ana, nyar Fanuel ma ja-dhood Asher. Ne oti ahinya; bende noyudo osedak gi chwore higni abiriyo bangʼ kendne,
Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 eka nodoko dhako ma chwore otho nyaka koro ne en ja-higni piero aboro gangʼwen. Ne ok oa e hekalu to nolemo otieno gi odiechiengʼ, kotweyo chiemo kendo olamo.
Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
38 Kane obiro irgi e kindeno, nogoyo erokamano ni Nyasaye kendo nowuoyo kuom nyathi ni ji duto mane ogeno kuom resruok mar Jerusalem.
Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
39 Kane Josef gi Maria josetimo duto mane dwarore kaluwore gi chik mar Ruoth, negidok Galili e dala margi Nazareth.
Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 To nyathino nodongo kendo nobedo motegno; nopongʼ kod rieko, kendo ngʼwono mar Nyasaye ne ni kuome.
Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
41 Higa ka higa jonywolne ne dhiyo Jerusalem e Sawo mar Pasaka.
Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 Kane en ja-higni apar gariyo, negidhiyo e Sawono kaluwore kod timgi.
Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Bangʼ ka sawono norumo, ka jonywolne nedok dala, wuowi Yesu nodongʼ chien Jerusalem, to ne ok gingʼeyo mani.
Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Ka giparo ni ne en ei oganda margi, negiwuotho moromo ndalo achiel eka negichako manye e dier wedegi kod osiepe.
Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Kane ok giyude, negidok Jerusalem mondo gimanye.
Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
46 Bangʼ ndalo adek negiyude ei agolni mag hekalu, kobedo e kind jopuonj, kowinjogi kendo penjogi penjo.
Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
47 Ngʼato ka ngʼato manowinje nowuoro ngʼeyone kod dwokoge.
Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
48 Kane jonywolne onene, negihum. Min-gi nowachone niya, “Wuoda, angʼo momiyo isetimonwa kamano? An kod wuonu wasedwari ka wan gi parruok.”
Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
49 Nopenjogi niya, “Angʼo momiyo ne umanya? Ok ungʼeyo ni onego abed e od wuora?”
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
50 To ne ok gingʼeyo gima ne owachonegi.
Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
51 Eka nodhi nyaka Nazareth kodgi kendo nomiyogi luor kowinjogi. To min mare nokano wechegi duto e chunye.
Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 To Yesu nomedo dongo kobedo gi rieko kendo e ringruok, ka en gi ngʼwono gi Nyasaye kod ji.
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.

< Luka 2 >