< Proverbs 19 >

1 Better [is] the poor walking in his integrity, Than the perverse [in] his lips—who [is] a fool.
Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
2 Also, without knowledge the soul [is] not good, And the hasty in feet is sinning.
Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
3 The folly of man perverts his way, And his heart is angry against YHWH.
Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
4 Wealth adds many friends, And the poor is separated from his neighbor.
Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
5 A false witness is not acquitted, Whoever breathes out lies is not delivered.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
6 Many beg the face of the noble, And all have made friendship to a man of gifts.
Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
7 All the brothers of the poor have hated him, Surely his friends have also been far from him, He is pursuing words—they are not!
Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
8 Whoever is getting heart is loving his soul, He is keeping understanding to find good.
Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
9 A false witness is not acquitted, And whoever breathes out lies perishes.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
10 Luxury is not fitting for a fool, Much less for a servant to rule among princes.
Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
11 The wisdom of a man has deferred his anger, And his glory [is] to pass over transgression.
Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
12 The wrath of a king [is] a growl as of a young lion, And his goodwill as dew on the herb.
Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
13 A foolish son [is] a calamity to his father, And the contentions of a wife [are] a continual dropping.
Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
14 House and wealth [are] the inheritance of fathers, And an understanding wife [is] from YHWH.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
15 Sloth causes deep sleep to fall, And an indolent soul hungers.
Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
16 Whoever is keeping the command is keeping his soul, Whoever is despising His ways dies.
Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
17 Whoever is lending [to] YHWH is favoring the poor, And He repays his deed to him.
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
18 Discipline your son, for there is hope, And do not lift up your soul to put him to death.
Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
19 A man of great wrath is bearing punishment, For if you deliver, yet again you add.
Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
20 Hear counsel and receive instruction, So that you are wise in your latter end.
Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
21 The purposes in a man’s heart [are] many, And the counsel of YHWH—it stands.
Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
22 The desirableness of a man [is] his kindness, And the poor [is] better than a liar.
Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23 The fear of YHWH [is] to life, And he remains satisfied—he is not charged with evil.
Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24 The slothful has hidden his hand in a dish, Even to his mouth he does not bring it back.
Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
25 Strike a scorner, and the simple acts prudently, And give reproof to the intelligent, He understands knowledge.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
26 Whoever is spoiling a father causes a mother to flee, A son causing shame, and bringing confusion.
Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
27 Cease, my son, to hear instruction—To err from sayings of knowledge.
Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
28 A worthless witness scorns judgment, And the mouth of the wicked swallows iniquity.
Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
29 Judgments have been prepared for scorners, And stripes for the back of fools!
Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.

< Proverbs 19 >