Ecclesiastes 10
1 Dead flies cause the ointment of the perfumer to send forth a stinking odour: so doth a little folly him that is in reputation for wisdom and honour.
Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
2 A wise man’s heart is at his right hand; but a fool’s heart is at his left.
Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
3 Also, when he that is a fool walketh by the way, his wisdom faileth him, and he saith to every one that he is a fool.
Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
4 If the spirit of the ruler riseth against thee, leave not thy place; for yielding pacifieth great offences.
Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
5 There is an evil which I have seen under the sun, as an error which proceedeth from the ruler:
Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
6 Folly is set in great dignity, and the rich sit in low place.
Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
7 I have seen servants upon horses, and princes walking as servants upon the earth.
Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
8 He that diggeth a pit shall fall into it; and whoever breaketh an hedge, a serpent shall bite him.
Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
9 Whoever removeth stones shall be hurt by them; and he that cutteth wood shall be endangered by it.
Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
10 If the iron is blunt, and he doth not whet the edge, then must he use more strength: but wisdom is profitable to direct.
Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
11 Surely the serpent will bite without enchantment; and a babbler is no better.
Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
12 The words of a wise man’s mouth are gracious; but the lips of a fool will swallow up himself.
Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
13 The beginning of the words of his mouth is foolishness: and the end of his talk is mischievous madness.
Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
14 A fool also is full of words: a man cannot tell what shall be; and what shall be after him, who can tell him?
Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
15 The labour of the foolish wearieth every one of them, because he knoweth not how to go to the city.
Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
16 Woe to thee, O land, when thy king is a child, and thy princes eat in the morning!
Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
17 Blessed art thou, O land, when thy king is the son of nobles, and thy princes eat in due season, for strength, and not for drunkenness!
Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
18 By much slothfulness the building decayeth; and through idleness of the hands the house droppeth through.
Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
19 A feast is made for laughter, and wine maketh merry: but money answereth all things.
Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
20 Curse not the king, no not in thy thought; and curse not the rich in thy bedchamber: for a bird of the air shall carry the voice, and that which hath wings shall tell the matter.
Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
