< Salmi 137 >

1 ESSENDO presso alle fiumane di Babilonia, Dove noi sedevamo, ed anche piangevamo, Ricordandoci di Sion,
Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Noi avevamo appese le nostre cetere A' salci, in mezzo di essa.
Savas kokles tur pakārām vītolos.
3 Benchè quelli che ci avevano menati in cattività Ci richiedessero quivi che cantassimo; E quelli che ci facevano urlar piangendo [Ci richiedessero canzoni d]'allegrezza, [dicendo: ] Cantateci delle canzoni di Sion;
Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.
4 Come avremmo noi cantate le canzoni del Signore In paese di stranieri?
Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?
5 Se io ti dimentico, o Gerusalemme; [Se] la mia destra [ti] dimentica;
Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.
6 Resti attaccata la mia lingua al mio palato, Se io non mi ricordo di te; Se non metto Gerusalemme In capo d'[ogni] mia allegrezza
Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.
7 Ricordati, Signore, de' figliuoli di Edom, I quali, nella giornata di Gerusalemme, Dicevano: Spianate, spianate, Fino a' fondamenti.
Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.
8 O figliuola di Babilonia, che devi esser distrutta, Beato chi ti farà la retribuzione Del male che tu ci hai fatto!
Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;
9 Beato chi piglierà i tuoi piccoli figliuoli, E li sbatterà al sasso.
Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.

< Salmi 137 >