Hiezechielis Prophetæ 27
1 Et factum est verbum Domini ad me, dicens:
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 Tu ergo fili hominis assume super Tyrum lamentum:
Tu tad, ak cilvēka bērns, uzņem raudu dziesmu par Tiru,
3 Et dices Tyro, quæ habitat in introitu maris, negotiationi populorum ad insulas multas: Hæc dicit Dominus Deus: O Tyre, tu dixisti: Perfecti decoris ego sum,
Un saki uz Tiru, kas dzīvo pie jūras ostām un tirgojās ar tautām daudz salās: tā saka Tas Kungs Dievs: ak Tiru, tu saki: es esmu brīnum skaists.
4 et in corde maris sita. Finitimi tui, qui te ædificaverunt, impleverunt decorem tuum:
Tavas robežas ir jūras vidū, tavi cēlēji tevi darījuši brīnum skaistu.
5 abietibus de Sanir extruxerunt te cum omnibus tabulatis maris: cedrum de Libano tulerunt ut facerent tibi malum.
Tie visus tavus galdus ir taisījuši no Senira priedēm, tie ņēmuši ciedru kokus no Lībanus, tev taisīt masta kokus.
6 Quercus de Basan dolaverunt in remos tuos: et transtra tua fecerunt tibi ex ebore Indico, et prætoriola de insulis Italiæ.
Tavus airus tie taisījuši no Basanas ozoliem, tavus galdus tie taisījuši no ziloņkauliem uz dārgu priežu koka no Ķitim krastiem.
7 Byssus varia de Ægypto texta est tibi in velum ut poneretur in malo: hyacinthus, et purpura de insulis Elisa facta sunt operimentum tuum.
Dārgs audekls ar izrakstītu darbu no Ēģiptes bija tavs zēģelis, tev par karogu; no zila un sarkana purpura no Elisus salām bija tavi apsegi.
8 Habitatores Sidonis, et Aradii fuerunt remiges tui: sapientes tui, Tyre, facti sunt gubernatores tui.
Sidonas un Arvadas iedzīvotāji bija tavi airētāji; tavi gudrie, ak Tiru, bija pie tevis tavi stūrētāji.
9 Senes Giblii, et prudentes eius habuerunt nautas ad ministerium variæ supellectilis tuæ: omnes naves maris, et nautæ earum fuerunt in populo negotiationis tuæ.
Ģebalas vecaji un viņas gudrie bija pie tevis, izlabot tavu laivu plaisumus. Visas jūras laivas un visi laivinieki bija pie tevis, izmainīt tavas preces.
10 Persæ, et Lydii, et Libyes erant in exercitu tuo viri bellatores tui: clypeum, et galeam suspenderunt in te pro ornatu tuo.
Persieši un Lidieši un Libieši bija tavā karaspēkā tavi karavīri; priekšturamās bruņas un dzelzs cepures tie pie tevis uzkāra; tie tevi greznoja.
11 Filii Aradii cum exercitu tuo erant super muros tuos in circuitu: sed et Pigmæi, qui erant in turribus tuis, pharetras suas suspenderunt in muris tuis per gyrum: ipsi compleverunt pulchritudinem tuam.
Arvadas bērni un tavs spēks bija visapkārt uz taviem mūriem, un sargi bija uz taviem torņiem, tie uzkāra savas priekšturamās bruņas visapkārt pie taviem mūriem; tie tevi darīja brīnum skaistu.
12 Carthaginenses negotiatores tui, a multitudine cunctarum divitiarum, argento, ferro, stanno, plumboque repleverunt nundinas tuas.
Taršišs tirgojās ar tevi ar daudz un dažādām precēm: sudrabu, dzelzi, alvu un svinu noveda tavos tirgos.
13 Græcia, Thubal, et Mosoch, ipsi institores tui: mancipia, et vasa ærea advexerunt populo tuo.
Javans, Tubals un Mešehs, tie bija tavi veikalnieki: ar cilvēkiem un vara lietām tie ar tevi tirgojās.
14 De domo Thogorma, equos, et equites, et mulos adduxerunt ad forum tuum.
No Togarmas nama noveda tavos tirgos braucamus un jājamus zirgus un zirgēzeļus.
15 Filii Dedan negotiatores tui: insulæ multæ negotiatio manus tuæ: dentes eburneos, et hebeninos commutaverunt in pretio tuo.
Dedana bērni bija tavi veikalnieki, daudz salas tirgojās caur tavu roku; ziloņkaulus un ebon kokus(melnkoks) tie tev atdeva par maksu.
16 Syrus negotiator tuus propter multitudinem operum tuorum, gemmam, et purpuram, et scutulata, et byssum, et sericum, et chodchod proposuerunt in mercatu tuo.
Sīrija ar tevi tirgojās tavu daudzkārtīgu amata darbu dēļ: rubīnus, purpuru un rakstītu darbu, dārgu audekli un dārgas krelles un dārgus akmeņus tie noveda tavos tirgos.
17 Iuda et terra Israel ipsi institores tui in frumento primo, balsamum, et mel, et oleum, et resinam proposuerunt in nundinis tuis.
Jūda un Israēla zeme, tie bija tavi veikalnieki: kviešus no Minites un saldi smaržīgas zāles un medu un eļļu un balzamu tie mainīja tavos tirgos.
18 Damascenus negotiator tuus in multitudine operum tuorum, in multitudine diversarum opum, in vino pingui, in lanis coloris optimi.
Damaskus ar tevi tirgojās tavu daudzkārtīgu amata darbu dēļ ar dažādām precēm, ar saldu vīnu un baltu vilnu.
19 Dan, et Græcia, et Mosel in nundinis tuis proposuerunt ferrum fabrefactum: stacte, et calamus in negotiatione tua.
Vedans un UzalaJavans veda uz taviem tirgiem izstrādātu dzelzi; kasīju un kalmu tie pie tevis izmainīja.
20 Dedan institores tui in tapetibus ad sedendum.
Dedans ar tevi tirgojās ar skaistām vadmalām priekš segliem.
21 Arabia, et universi principes Cedar, ipsi negotiatores manus tuæ: cum agnis, et arietibus, et hœdis venerunt ad te negotiatores tui.
Arābija un visi Ķedara lielkungi, tie tirgojās caur tavu roku, ar jēriem un auniem un āžiem tie ar tevi tirgojās;
22 Venditores Saba, et Reema, ipsi negotiatores tui: cum universis primis aromatibus, et lapide pretioso, et auro, quod proposuerunt in mercatu tuo.
Sabas un Raēmas veikalnieki, tie ar tevi tirgojās; visādas dārgas zāles, dārgus akmeņus un zeltu tie noveda tavos tirgos.
23 Haran, et Chene, et Eden negotiatores tui: Saba, Assur, et Chelmad venditores tui.
Harans un Kane un Edens, Zebas, Asura un Ķilmada veikalnieki ar tevi tirgojās.
24 Ipsi negotiatores tui multifariam involucris hyacinthi, et polymitorum, gazarumque pretiosarum, quæ obvolutæ, et astrictæ erant funibus: cedros quoque habebant in negotiationibus tuis.
Tie bija tavi veikalnieki ar dārgām drēbēm, ar purpura ziliem un raibi austiem mēteļiem un ar strīpainām (grīdas)segām un ar pītām un tītām virvēm tavos tirgos.
25 Naves maris, principes tui in negotiatione tua: et repleta es, et glorificata nimis in corde maris.
Taršiša laivas bija tās vedējas uz taviem tirgiem. Un tu tapi bagāts un augstā godā celts jūru vidū.
26 In aquis multis adduxerunt te remiges tui: ventus auster contrivit te in corde maris.
Tavi laivinieki tevi veda pa vareniem ūdeņiem, bet rīta vējš tevi satriecis jūru vidū.
27 Divitiæ tuæ, et thesauri tui, et multiplex instrumentum tuum, nautæ tui et gubernatores tui, qui tenebant supellectilem tuam, et populo tuo præerant: viri quoque bellatores tui, qui erant in te cum universa multitudine tua, quæ est in medio tui: cadent in corde maris in die ruinæ tuæ.
Tava manta un tavas preces un tava tirgošana, tavi laivinieki un tavi stūrmaņi un tavi laivu taisītāji, un kas ar tevi tirgojās, un visi tavi karavīri, kas pie tevis, un visa tava draudze, kas tavā vidū, kritīs jūras vidū tai dienā, kad tu iesi bojā.
28 A sonitu clamoris gubernatorum tuorum conturbabuntur classes:
No tavu laivinieku brēkšanas lauki drebēs.
29 Et descendent de navibus suis omnes, qui tenebant remum: nautæ, et universi gubernatores maris in terra stabunt:
Un visi airētāji, stūrmaņi ar visiem jūras laiviniekiem izkāps no savām laivām un stāvēs uz zemes.
30 et eiulabunt super te voce magna, et clamabunt amare: et superiacient pulverem capitibus suis, et cinere conspergentur.
Un tie par tevi brēks un gauži kliegs un metīs pīšļus uz savām galvām, - tie vārtīsies pelnos.
31 Et radent super te calvitium, et accingentur ciliciis: et plorabunt te in amaritudine animæ ploratu amarissimo.
Tie tevis dēļ apcirpsies un apjozīs maisus un raudās par tevi ar dvēseles rūgtumu un gaužām žēlabām.
32 Et assument super te carmen lugubre, et plangent te: Quæ est ut Tyrus, quæ obmutuit in medio maris?
Un tie vaidēdami par tevi sāks raudu dziesmu un vaidēs par tevi un sacīs: kas ir kā Tirus, tā izdeldēts jūras vidū?
33 Quæ in exitu negotiationum tuarum de mari implesti populos multos: in multitudine divitiarum tuarum, et populorum tuorum ditasti reges terræ.
Kad tavas preces jūrā tapa vestas, tad tu daudz tautas pieēdināji ar savām dažādām mantām, un ar savu tirgošanu tu ķēniņus virs zemes esi darījis bagātus.
34 Nunc contrita es a mari, in profundis aquarum opes tuæ, et omnis multitudo tua, quæ erat in medio tui, ceciderunt.
Bet nu, kad tu no jūras esi satriekts dziļos ūdeņos, tad tava tirgošana un visa tava draudze tavā vidū ir gājusi bojā.
35 Universi habitatores insularum obstupuerunt super te: et reges earum omnes tempestate perculsi mutaverunt vultus.
Visi salu iedzīvotāji par tevi iztrūcinājās, un viņu ķēniņiem mati cēlās stāvu, viņu vaigi nobāl.
36 Negotiatores populorum sibilaverunt super te: ad nihilum deducta es, et non eris usque in perpetuum.
Tie veikalnieki pa tautām svilpo par tevi; tu esi galu ņēmis ar briesmām un nebūsi vairs mūžīgi.
