< Pirmā Laiku 23 >

1 Un kad Dāvids bija vecs un savu laiku nodzīvojis, tad tas savu dēlu Salamanu cēla par ķēniņu pār Israēli.
ודויד זקן ושבע ימים וימלך את שלמה בנו על ישראל׃
2 Un (Dāvids) sapulcēja visus Israēla virsniekus un priesterus un Levitus.
ויאסף את כל שרי ישראל והכהנים והלוים׃
3 Un Leviti tapa skaitīti no trīsdesmit gadiem un pārāk, un viņu skaits pēc viņu vīru galvām bija trīsdesmit astoņi tūkstoši.
ויספרו הלוים מבן שלשים שנה ומעלה ויהי מספרם לגלגלתם לגברים שלשים ושמונה אלף׃
4 No tiem bija divdesmit četri tūkstoši nolikti pie Tā Kunga nama darba, un seši tūkstoš uzraugi un tiesneši.
מאלה לנצח על מלאכת בית יהוה עשרים וארבעה אלף ושטרים ושפטים ששת אלפים׃
5 Un četri tūkstoš vārtu sargi un četri tūkstoš Tā Kunga dziedātāji ar spēlēm, ko es esmu iecēlis, Dievu teikt (sacīja Dāvids).
וארבעת אלפים שערים וארבעת אלפים מהללים ליהוה בכלים אשר עשיתי להלל׃
6 Un Dāvids tos dalīja kārtās, pēc Levja bērniem, Geršona, Kehāta un Merarus.
ויחלקם דויד מחלקות לבני לוי לגרשון קהת ומררי׃
7 No Geršona bērniem bija Laēdans un Šimejus.
לגרשני לעדן ושמעי׃
8 Laēdana bērni bija: Jeīels, virsnieks, un Zetams un Joēls, tie trīs.
בני לעדן הראש יחיאל וזתם ויואל שלשה׃
9 Šimejus bērni bija: Zalomits un Aziēls un Hārans, tie trīs; šie bija Laēdana tēvu nama virsnieki.
בני שמעי שלמות וחזיאל והרן שלשה אלה ראשי האבות ללעדן׃
10 Un Šimejus bērni bija: Jakats, Zinus un Jeūs un Brija; šie četri bija Šimejus bērni.
ובני שמעי יחת זינא ויעוש ובריעה אלה בני שמעי ארבעה׃
11 Un Jakats bija pirmais un Zinus otrais. Bet Jeūm un Brijam nebija daudz bērnu, tāpēc tie tapa skaitīti par vienu tēva namu.
ויהי יחת הראש וזיזה השני ויעוש ובריעה לא הרבו בנים ויהיו לבית אב לפקדה אחת׃
12 Un Kehāta bērni bija: Amrams, Jecears, Hebrons un Uziēls, tie četri.
בני קהת עמרם יצהר חברון ועזיאל ארבעה׃
13 Amrama bērni bija Ārons un Mozus. Un Āronu atšķīra, ka tas taptu svētīts visusvētākajā amatā līdz ar saviem dēliem mūžīgi, kvēpināt priekš Tā Kunga vaiga un viņam kalpot un svētīt viņa vārdā mūžīgi.
בני עמרם אהרן ומשה ויבדל אהרן להקדישו קדש קדשים הוא ובניו עד עולם להקטיר לפני יהוה לשרתו ולברך בשמו עד עולם׃
14 Un Mozus, Tā Dieva vīra, bērni bija skaitīti pie Levitu cilts.
ומשה איש האלהים בניו יקראו על שבט הלוי׃
15 Mozus bērni bija: Ģerzoms un Eliēzers.
בני משה גרשם ואליעזר׃
16 Ģerzoma bērni bija Zebuēls, virsnieks.
בני גרשום שבואל הראש׃
17 Un Eliēzeram bērni bija: Rekabeja, virsnieks. Un Eliēzeram nebija citu bērnu. Bet Rekabejas bērni vairojās daudz vairāk.
ויהיו בני אליעזר רחביה הראש ולא היה לאליעזר בנים אחרים ובני רחביה רבו למעלה׃
18 Jeceara bērni bija: virsnieks Zalomits.
בני יצהר שלמית הראש׃
19 Hebrona bērni bija: Jerija tas pirmais, Amarija otrais, Jeaziēls trešais, un Jakmeams ceturtais.
בני חברון יריהו הראש אמריה השני יחזיאל השלישי ויקמעם הרביעי׃
20 Uziēļa bērni bija: Miha tas pirmais un Jezija otrais.
בני עזיאל מיכה הראש וישיה השני׃
21 Merarus bērni bija: Maēlus un Muzus. Maēlus bērni bija: Eleazars un Ķis.
בני מררי מחלי ומושי בני מחלי אלעזר וקיש׃
22 Un Eleazars nomira, un tam dēlu nebija, bet meitas vien, un Ķisa bērni, viņu brāļi, tās apņēma.
וימת אלעזר ולא היו לו בנים כי אם בנות וישאום בני קיש אחיהם׃
23 Muzus bērni bija Maēlns, Eders un Jeremots, tie trīs.
בני מושי מחלי ועדר וירמות שלשה׃
24 Šie bija Levja bērni pēc savu tēvu namiem, savu tēvu namu virsnieki, kas pēc vārdiem tapa skaitīti pēc viņu galvām; tie stāvēja kalpošanas darbā Tā Kunga namā, divdesmit gadus veci un vairāk.
אלה בני לוי לבית אבתיהם ראשי האבות לפקודיהם במספר שמות לגלגלתם עשה המלאכה לעבדת בית יהוה מבן עשרים שנה ומעלה׃
25 Jo Dāvids bija sacījis: Tas Kungs, Israēla Dievs, Saviem ļaudīm dusu devis, un Viņš Jeruzālemē mājos mūžīgi.
כי אמר דויד הניח יהוה אלהי ישראל לעמו וישכן בירושלם עד לעולם׃
26 Tad arī Levitiem vairs nebija jānes tas dzīvoklis, nedz kādas citas lietas, kas pie tā amata piederēja.
וגם ללוים אין לשאת את המשכן ואת כל כליו לעבדתו׃
27 Bet pēc Dāvida pēdējiem vārdiem Levja bērni tapa skaitīti, divdesmit gadus veci un vairāk,
כי בדברי דויד האחרנים המה מספר בני לוי מבן עשרים שנה ולמעלה׃
28 Ka tiem bija jāstāv apakš Ārona bērnu rokas, kalpot Tā Kunga nama pagalmā un mantas kambaros un tīrīt visas svētās lietas un stāvēt Dieva nama kalpošanā,
כי מעמדם ליד בני אהרן לעבדת בית יהוה על החצרות ועל הלשכות ועל טהרת לכל קדש ומעשה עבדת בית האלהים׃
29 Un pie Dieva priekšā noliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem un neraudzētām karašām un pannām un ceptiem raušiem un pie visiem svariem un mēriem,
וללחם המערכת ולסלת למנחה ולרקיקי המצות ולמחבת ולמרבכת ולכל משורה ומדה׃
30 Un ik rītu stāvēt, To Kungu teikt un slavēt, tāpat arī ik vakaru,
ולעמד בבקר בבקר להדות ולהלל ליהוה וכן לערב׃
31 Un upurēt visus dedzināmos upurus svētdienās, jaunos mēnešos un svētkos pēc sava skaita un tiesas Tā Kunga priekšā vienmēr,
ולכל העלות עלות ליהוה לשבתות לחדשים ולמעדים במספר כמשפט עליהם תמיד לפני יהוה׃
32 Un sargāt saiešanas telti un svēto vietu un kalpot saviem brāļiem, Ārona bērniem, Tā Kunga nama kalpošanā.
ושמרו את משמרת אהל מועד ואת משמרת הקדש ומשמרת בני אהרן אחיהם לעבדת בית יהוה׃

< Pirmā Laiku 23 >