Pirmā Ķēniņu 14
1 Tanī laikā Abija, Jerobeama dēls, saslima.
Hichun Jeroboam chapa Abijah ahung dammo tan ahi.
2 Un Jerobeams sacīja uz savu sievu: celies un pārģērbies, ka neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeama sieva, un ej uz Šīlo; redzi, tur ir pravietis Ahija, kas par mani runājis, ka es būšot ķēniņš pār šiem ļaudīm.
Jeroboam in ajinu kom a, “Keima ji nahi hi min nahetdoh louna dingin kisem inlang, Shiloh a themgao Ahijah kom’ah ga chen, ama chun Leng kahung chan ding hi eina seipeh ahi.
3 Un ņem savā rokā desmit maizes un raušus un krūzi ar medu, un ej pie viņa; viņš tev dos ziņu, kas tam bērnam notiks.
Changlhah pheng som toh changlhah lum themkhat, khoiju thei khat toh po inlang ichapa khankho ding hi ga dong tan,” ati.
4 Un Jerobeama sieva tā darīja un cēlās un gāja uz Šīlo un nāca Ahijas namā. Bet Ahija nevarēja redzēt, jo viņa acis bija tumšas metušās no vecuma.
Hiti chun Jeroboam jinu chu Shiloh a Ahijah kom’ah aga chen ahi. Amachu ana teh lheh tan, kho jong amuchen thei tapoi.
5 Bet Tas Kungs sacīja uz Ahiju: redzi, Jerobeama sieva nāk, tev ko vaicāt sava dēla pēc, jo tas ir slims. Tā un tā tev uz viņu būs runāt; kad viņa nāks, tad izliksies sveša.
Ahinlah Pathen in Ahijah jah’ah, “Jeroboam jinu chu lim chompu a hikoma hi hung ding ahi. Aman achapa damlouna chung chang’a khu na hungdoh ding ahin adonbut nadia kahilchah bang’a nana donbut ding ahi,” ati peh in ahi.
6 Kad nu Ahija dzirdēja viņas kāju troksni, viņai pa durvīm ienākot, tad viņš sacīja: nāc iekšā, Jerobeama sieva, kāpēc tu liecies sveša? Es tev esmu bargs vēstnesis.
Ahin Jeroboam jinun Ahijah kot chu ahin phah chu ajah phat in, “Jeroboam jinu, ipi dinga midang dan’a na kilepma na hung ham? Hunglut in,” ati. Hijouchun aman, “Keiman na jah ding thungailou khat ka sei peh nom’e,” ati.
7 Ej, saki Jerobeamam: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka Es tevi paaugstinājis no tiem ļaudīm un tevi par valdītāju cēlis pār Maniem Israēla ļaudīm,
“Najipa Jeroboam chu ana seipeh in, Pakai Israel Pathen in najah sah nom chu hiche hi ahi. ‘Keiman nangma hi milham’a kona ka dopsang’a kami Israelte chunga vaihom a kapansah na hin,
8 Un atrāvis valstību no Dāvida nama un tev to devis, un tu neesi bijis kā Mans kalps Dāvids, kas Manus baušļus sargājis un pie Manis turējies ar visu savu sirdi, darīdams vien, kas pareizi Manās acīs;
Keiman David insunga kon’a lenggam kahe lhah’a, nangma ka peh nahi. Ahinla nangma hi ka lhachapa David toh nabang pon ahi. Aman vang phattin in ka lungdei lam tah in ka thupeh jouse hi alungthim pumpin ajui jing in ahi.
9 Bet tu esi ļaunu darījis vairāk nekā visi, kas priekš tevis bijuši, un nogājis un sev citus dievus taisījis un lietas bildes taisījis, Mani kaitināt, un tu Mani esi atmetis:
Nangin vang nang masanga vaihom jouse sangin thilse nabol jon ahi. Nangman nang dingin semthu pathen ho nakisem in, na sana bongnou lim sem ho hin eiphin lunghang tan ahi. Nang in nei nungsung ahi tah jeh in,
10 Tāpēc redzi, Es vedīšu ļaunumu pār Jerobeama namu un izdeldēšu no Jerobeama visu, kas mīž pie sienas, tos lielos un tos mazos iekš Israēla, un izmēzīšu Jerobeama nama pēcnākamus, itin kā sūdi top izmēzti, tiekams tas visai būs pagalam.
Keiman nachilhah ho chung’a hamsetna ka chuhsah ding chuleh na chilhah pasal jouse ka suhmang ding, soh hihen hilou hi jong leh Israel lah’a muntin’a na leng chilhah ho jouse aboncha kaban suhmang soh kei ding ahi.
11 Kas no Jerobeama mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas mirst laukā, to putni apakš debess ēdīs, jo Tas Kungs to runājis.
Jeroboam insung mite kholaiya thiden jouse, uichan aneh chai ding chule gam lah’a thiho jouse chu muthong in aneh soh kei ding ahi,’ tin Pakaiyin aseiye,” ati.
12 Bet tu, celies, ej uz mājām, un kad tavas kājas ieies pilsēta, tad tas bērns mirs.
Hijouchun Ahijah’in Jeroboam jinu komah, “Na inlang’a chetan khopi chu na gah lhun lhun le nachapa chu thi ding ahi.
13 Un viss Israēls viņu nožēlos un viņu apraks, jo šis vien no Jerobeama nāks kapā, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iekš tā ko laba atradis Jerobeama namā.
Israel pumpin lunghem pi uvintin avuidiu ahi, nainsung’a phatecha kivuijah amabou hung hi ding ahi. Ajeh chu Jeroboam insung pumpia hiche chapangpa bouhi Pakai Israel Pathen in alunglhaina a amu ahi bouve,” ati.
14 Bet Tas Kungs sev iecels ķēniņu pār Israēli, kas Jerobeama namu tai dienā izdeldēs. Un ko? Tas jau ir klātu.
“Hiche banna hin Pakaiyin Israel akonin lengkhat hin tungdoh intin, ama chun Jeroboam insung pumpi asuhmang ding ahi.
15 Tas Kungs sitīs Israēli, itin kā niedre ūdenī top šaubīta, un izstums Israēli no šās labās zemes, ko Viņš devis viņu tēviem, un tos izkaisīs viņpus upes, tāpēc ka tie sev elkastabus taisījuši, To Kungu kaitinādami.
Hiteng chuleh Pakaiyin Israel chu luidung’a pumping killing bang’a lonle le ding ahiuve, chuleh Israelte hi apu apa te’u ana pehna gampha a kon’a abodoh ding chuteng Euphrates vadung gal lang peh’a athe cheh ding ahi. Ajeh chu ama hon semthu pathen Asherah pou ahouvin ahi.
16 Un Viņš Israēli nodos Jerobeama grēku dēļ, ar ko pats grēkojis un Israēli apgrēcinājis.
Jeroboam min Israel hi achonset sah jeh chun Pakai Pathen in Israel pumpi hi adalhah ding ahitai.
17 Tad Jerobeama sieva cēlās un gāja un nonāca Tircā. Kad nu viņa pie nama sliekšņa nāca, tad tas bērns nomira.
Hijeh chun Jeroboam jinun Tirjah langa akile in a insung agah chot lut lut achun chapangpa chu athi tan ahi.
18 Un to apraka, un viss Israēls viņu apgauda pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis caur Savu kalpu, pravieti Ahiju.
Israel pumpin a lunghempiu vin, Pakaiyin Ahijah a phondohsah bang bangin avui tauvin ahi.
19 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms, kā tas karojis un kā tas valdījis, redzi, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Jeroboam vaihomlaija thilsoh dangho jouse agalsat le avaihomna pum in Israel Lengte thusim Lekhabua aki jihlut soh kei jin ahi.
20 Un tas laiks, kamēr Jerobeams ķēniņš bijis, ir divdesmit un divi gadi; un tas aizmiga saviem tēviem pakaļ; un viņa dēls Nadabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Jeroboam min Israelte chunga kum somni vai ana hom in ahi. Jeroboam athi phat in achapa Nadab leng ahung changtan ahi.
21 Un Rekabeams, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Četrdesmit un vienu gadu Rekabeams bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemes pilsētā, ko Tas Kungs no visām Israēla ciltīm bija izredzējis, tur likt savu vārdu. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete.
Alangkhat’a Solomon chapa Rehoboam Judahh lengpa chu leng ahung ahungchan chun kum somli le khat anahi tai. Aman Pakai khopi Jerusalema kum som le sagi vai ana hom in ahi. Hiche khopi hi Pakaiyin ama loupina dinga Israel phung jouse lah’a kon’a ahin lhendoh ahi. Rehoboam nu chu Amon gam mi Naamah ahi.
22 Un Jūda darīja, kas Tam Kungam nepatika, un tie viņu vairāk apkaitināja, nekā visi viņu tēvi bija darījuši ar saviem grēkiem, ar ko tie bija grēkojuši.
Rehoboam vaihom sung hin Judahh mipiten Pakai mitmu’n thilse jing ana bol un, achonset nauvin Pakai ana lunghansah un ahi. Ajeh chu apu apate’u sang in thilse ana habol joh un ahi.
23 Un tie arīdzan taisīja sev kalnu altārus un elku bildes un elku stabus uz ikkatra augsta kalna un apakš visiem zaļiem kokiem.
Ajeh chu ama hon muntin’ah milim semthu houna doiphung ho ana semdoh un chuleh thinglim noi tinle thinglhang sang tin ah Asherah doiphung ana tungdoh un ahi.
24 Un maucinieki bija tai zemē un darīja pēc visām pagānu negantībām, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.
Gamsung jousea pasal leh numei kijoh ho doiphung jong anasem un ahi. Pakaiyin Israelte masang’a ana nodoh sa milim hou nam mite kidah umtah'a chonnau ho anajuijun ahi.
25 Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi,
Rehoboam lengpa vaihom kum nga chan in Egypt lengpa Shishak chun Jerusalem ahin nokhum in ahi.
26 Un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas: viņš paņēma visu, ir visas priekšturamās zelta bruņas viņš paņēma, ko Salamans bija licis taisīt.
Aman leng inpi sunga le Pakai Houin sunga sum khol na jouse anachom ngimsel’in, Solomon in ana sem sana Ompho ho jouse jong achom ngimsel tan ahi.
27 Ķēniņš Rekabeams viņu vietā taisīja priekšturamās bruņas no vara, un tās deva pils karavīru virsnieku rokā, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
Rehoboam Lengpan hiche Ompho chu sum-eng ana semin ana koi khel in ahi, hiche hochu Leng inpi ngah apipui hon angah tup diuvin angansen ahi.
28 Kad nu ķēniņš uz Tā Kunga namu gāja, tad pils karavīri tās nesa un pēc tie tās atkal nonesa pils karavīru istabā.
Lengpa chu Pakai Houin na acheji phattengleh hiche Ompho ho chu ahin ladoh jiuvin chujouteng le in-ngah ho umna indan sunga akoijiuvin ahi.
29 Kas vēl stāstāms par Rekabeamu un par visu, ko viņš darījis, redzi, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
Rehoboam vaihom sung’a thilsoh adangho jouse chu Judahh lengte thusim Lekhabua chun aki jihlut soh kei jin ahi.
30 Un starp Rekabeamu un Jerobeamu bija karš visu mūžu.
Rehoboam le Jeroboam kikah a gal ana kisat machet jing in ahi.
31 Un Rekabeams gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa mātes vārds bija Naēma, Amoniete, un viņa dēls Abijams palika par ķēniņu viņa vietā.
Rehoboam chu athi phat in apu apate toh David khopia anavui un ahi. Rehoboam nu chu Amon gam mi Naamah ahi. Ama bannah achapa Abijah leng ahung chang tan ahi.
