< Ecechiela 14 >

1 Un pie manis atnāca kādi Israēla vecaji un apsēdās manā priekšā.
Hitah chun Israel sunga lamkai phabep kahenga ahungun, hitia amaho kakoma atou pet un,
2 Tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Kahenga Pakaija konin hiche thuhi ahung lhunge.
3 Cilvēka bērns, šie vīri savus elkadievus uzņēmuši savā sirdī un to, kas viņus apgrēcina, cēluši priekš savām acīm; vai tad tādiem bija Mani jautāt?
Mihem chapa, hiche lamkai hohin alungsung uva milim doi kisemthu akitun u ahi. Amahon chonsetna alhuh nadiu thilho chu akol chahkheh un ahi. Ipi jeh a athum nau chu kangai peh ding ham?
4 Tādēļ runā ar tiem un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: ikviens no Israēla nama, kas savā sirdī uzņem elkudievus un ceļ priekš savām acīm, kas viņus apgrēcina, un nāk pie pravieša, - tad Es Tas Kungs viņam atbildēšu pēc viņu elkadievu pulka,
Hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi tin seipeh in. Israel mipi ten alungthim sung uva milim doi kisemthu akitun soh kei u ahi. Chonsetna lha ahitauvin, chuti chun amaho themgao ho koma thu aga dong jiuve.
5 Lai Es Israēla namam sirdi aizgrābju, jo tie visi no Manis ir atkāpušies caur saviem elkadieviem.
Hijeh a chu Pakai keiman, amaho chu nasatah a amilim doi hou nauva akhol khom jat dungjui ja kahin donbut diu ahi. Hiche ho kidah dah um amilim doi hounauva konna kamite lungthim leh alungchang u kakhum khom theina ding uva kabol dingu ahi.
6 Tāpēc saki uz Israēla namu: tā saka Tas Kungs Dievs: atgriežaties un nogriežaties no saviem elkadieviem un nogriežat savu vaigu no visām savām negantībām.
Hiche jeh chun Israel mipite chu seipeh in, hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Kisih unlang namilim doi hou nauva konin kihei mangun. Chuleh kidah dah um nachonset nau chu ngau vin.
7 Jo ikviens no Israēla nama un no tiem svešiniekiem, kas Israēla starpā dzīvo, kas no Manis atkāpjas un uzņem savus elkadievus savā sirdī un ceļ priekš savām acīm, kas viņus apgrēcina, un nāk pie pravieša caur viņu Mani vaicāt, - Es esmu Tas Kungs, - tam no Manis kļūs atbilde,
Kei Pakaiyin Israel insung mi hihen, gamdang mi hijongle, keima eipaija alungchang uva milim doi kitundoh a chonsetna lha ho, chule kei thuhil ngaicha a themgao ho koma che jouse agoma donbutna kapeh ding ahi.
8 Un Es celšu Savu vaigu pret šo vīru un to likšu par zīmi un sakāmu vārdu un to izdeldēšu no viņa ļaužu vidus, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Hitobanga chon miho douna a kahung kiheija amaho dinga tijat umtah vetsahna kapeh a, kamite a konna amaho hi kasuhmang jeng ding ahi. Hiteng chule nangin keihi Pakai kahi ti nahin hetdoh ding ahi.
9 Kad nu kāds pravietis pievilsies un kaut ko runās, šim pravietim Es, Tas Kungs, atkal likšu pievilties, un izstiepšu Savu roku pret viņu un to izdeldēšu no Savu Israēla ļaužu vidus.
Chuleh ijemtia themgaopa thusei dinga akijou klhep lhah khah tah a ahileh, hiche themgao pachu keima Pakaiyin kajou lhep jeh hiding ahi. Keiman hiche themgao pa chunga chu kakhut tum kahin lap sanga, Israel mite lah a konna amaho chu kasat lhah ding ahi.
10 Tā tie nesīs savu noziegumu; kā tā vaicātāja noziegums būs, tāpat būs tā pravieša noziegums,
Themgao lhem ho leh amaho lamkai ngaichaho jouse chu achonset nau jeh a talen kapeh soh kei diu ahi.
11 Lai Israēla nams no Manis vairs nenomaldās un vairs neapgānās ar visiem saviem pārkāpumiem; tad tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu, saka Tas Kungs, Dievs.
Hitia hi Israel mipi te keija konna vahmang kit talou hel diu ahi. Amaho leh amaho chonsetna a kisuboh kit talou diu ahi. Amaho chu kamite hiuva chuleh keima a Pathen u kahi ding ahi, tia Pakai kitipa keiman kaseidoh ahi.
12 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Chutah chun hiche thusei hi kahenga Pakaija kon in ahung lhunge.
13 Cilvēka bērns, kad kāda zeme pret Mani apgrēkojās un no Manis atkāpjas, tad Es izstiepšu Savu roku pret viņu un viņai atņemšu maizes padomu un tai sūtīšu badu un izdeldēšu no tās cilvēkus un lopus.
Mihem chapa, gamsung khat a mite chu kei dounan hung chonse kha ta leu, keiman amaho suhchipna dinga kakhut kahin lap a aneh hol nau lampi kasuhtang peh a, mihem leh gancha agoma suhmang nadinga kel kalhah sah ding ahi.
14 Jebšu šie trīs vīri, Noa, Daniēls un Ījabs būtu viņas vidū, tad tie caur savu taisnību tikai izglābtu savas dvēseles, saka Tas Kungs Dievs.
Noah, Daniel chule Job ho jeng jong achonphat nauvin midang khat jong ahuhhing jou pouvin, amavang amaho changseh bou akihuhhing jou uve, tin thaneitah Pakaiyin aseije.
15 Un ja Es sūtītu niknus zvērus tai zemē, ka tā paliktu bez ļaudīm un par tuksnesi un to zvēru dēļ neviens tur nestaigātu,
Ahilouleh keiman gamsa ho chu agamsunga kadel khum sah a miho chu athauva chuleh agam chu mi chen louna gam aso uva, chuleh koiman ajot le ngamlou ding ahitai. Ajotpa le ho dinga kichat tijat um kahisah thei ahi.
16 Un šie trīs vīri būtu viņas vidū, - tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas; tie paši vien izglābtos, bet tā zeme paliktu par tuksnesi.
Adihtah mong mongin, keiman kahin laisen pasal thum ana umkhom kha tajong leu achapa teu leh achanu teu huhdoh jou pouvintin, amaho changseh bou kihuhdoh uva, amavang agamsung uhi ahomkeu kiso ding ahi.
17 Jeb kad Es zobenu sūtītu pār šo zemi un sacītu: zoben, ej pa to zemi! Un Es no tās izdeldētu cilvēkus un lopus,
Ahilouleh agamsung douna a gal kahin pohlut khuma chule mihem leh ganchaho sumang dinga melma sepaite kahin sollut khum thei ahi.
18 Jebšu tie trīs vīri būtu viņas vidū, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas, bet paši vien izglābtos.
Adih tahbeh mongin keima kahin laisen tin thaneipen Pakijin aseije. Pasal thum ana umkhom jong leu amaho chapate leh chanuteu huhdoh jou pouvintin, amaho changseh bou kihuhdoh jou diu ahi,
19 Jeb kad Es mēri sūtītu šai zemē, un pār to izgāztu savu bardzību ar asinīm, un izdeldētu no tās cilvēkus un lopus,
Ahiloule keiman kalungsatna hi agamsunga natna hi kasunlhah khuma chuleh hiche natna chun mihem leh gancha kibanga athagam sah thei ahi.
20 Jebšu Noa, Daniēls un Ījabs būtu viņas vidū, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tie neizglābtu nedz dēlus nedz meitas, bet caur savu taisnību tie izglābtu tikai savu dvēseli.
Atahbeh mongin keima kahin laisen tin thaneipen Pakaiyin aseije. Noah, Daniel, Job ho ana umun, amahon amaho chapte leh achanuteu ana kihuhdoh jou pouve. Achonphat nauvin amaho bouseh akihuhhing jouvun ahi.
21 Bet tā saka Tas Kungs Dievs: jebšu Es pret Jeruzālemi sūtīšu Savas četras sodības, zobenu un badu un niknus zvērus un mēri, un izdeldēšu cilvēkus un lopus no turienes,
Tun thaneipen Pakai thusei chu hiche hi ahi. Jerusalem chunga hiche engbolna hoise tah tah liho hung lhung ding hi ichan a tijat um hiding hitam? Gala kisat a kel lha, gamsaho, chuleh natna hise amanu amite leh aganchate jouse sumang dinga hung lhung ding ahi tin aseije.
22 Tomēr redzi, tur atliks kādi izglābti, kas taps izvesti, dēli un meitas; redzi, tie nāks pie jums, un jūs redzēsiet, kā tiem klājās un ko tie dara, un tapsiet iepriecināti pār to ļaunumu, ko Es esmu vedis pār Jeruzālemi ar visu to citu, ko Es pār to esmu vedis.
Ahijeng vang'in ahing doh umnalai ding ahin, amaho chun Babylon langa delmanga umdinga nangma nung ahin jui diu ahi. Itobang tah a migilou hiuvem? ti nangin namit tah a nahin mu ding, hiteng chule keiman Jerusalema ipi kabol ding ham ti nahet doh thei ding ahi.
23 Tie jūs iepriecinās, kad jūs redzēsiet, kā tiem klājās un ko tie dara, un jūs redzēsiet, ka Es neesmu darījis bez iemesla, ko Es tur esmu darījis, saka Tas Kungs Dievs.
Nangin amaho nakimuto pi tengleh aum chanu nahin mu a, hitobang thil hohi ajeh beija kabol ahilou chu nahin hetdoh ding ahi tia keima thaneipen Pakaiyin kasei ahi.

< Ecechiela 14 >