Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
雅各舉目觀看，見以掃來了，後頭跟着四百人，他就把孩子們分開交給利亞、拉結，和兩個使女，
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
並且叫兩個使女和她們的孩子在前頭，利亞和她的孩子在後頭，拉結和約瑟在儘後頭。
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
他自己在他們前頭過去，一連七次俯伏在地才就近他哥哥。
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
以掃跑來迎接他，將他抱住，又摟着他的頸項，與他親嘴，兩個人就哭了。
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
以掃舉目看見婦人孩子，就說：「這些和你同行的是誰呢？」雅各說：「這些孩子是上帝施恩給你的僕人的。」
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
於是兩個使女和她們的孩子前來下拜；
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
利亞和她的孩子也前來下拜；隨後約瑟和拉結也前來下拜。
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
以掃說：「我所遇見的這些群畜是甚麼意思呢？」雅各說：「是要在我主面前蒙恩的。」
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
以掃說：「兄弟啊，我的已經夠了，你的仍歸你吧！」
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
雅各說：「不然，我若在你眼前蒙恩，就求你從我手裏收下這禮物；因為我見了你的面，如同見了上帝的面，並且你容納了我。
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
求你收下我帶來給你的禮物；因為上帝恩待我，使我充足。」雅各再三地求他，他才收下了。
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
以掃說：「我們可以起身前往，我在你前頭走。」
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
雅各對他說：「我主知道孩子們年幼嬌嫩，牛羊也正在乳養的時候，若是催趕一天，群畜都必死了。
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
求我主在僕人前頭走，我要量着在我面前群畜和孩子的力量慢慢地前行，直走到西珥我主那裏。」
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
以掃說：「容我把跟隨我的人留幾個在你這裏。」雅各說：「何必呢？只要在我主眼前蒙恩就是了。」
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
於是，以掃當日起行，回往西珥去了。
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
雅各就往疏割去，在那裏為自己蓋造房屋，又為牲畜搭棚；因此那地方名叫疏割。
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
雅各從巴旦‧亞蘭回來的時候，平平安安地到了迦南地的示劍城，在城東支搭帳棚，
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
就用一百塊銀子向示劍的父親、哈抹的子孫買了支帳棚的那塊地，
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
在那裏築了一座壇，起名叫伊利‧伊羅伊‧以色列 。
