< Ījaba 11 >

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Então respondeu Sofar, o naamathita, e disse
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
Porventura não se dará resposta à multidão de palavras? E o homem falador será justificado?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
As tuas mentiras se hão de calar os homens? E zombarás tu sem que ninguém te envergonhe?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
Pois tu disseste: A minha doutrina é pura, e limpo sou aos teus olhos.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
Mas, na verdade, oxalá que Deus falasse e abrisse os seus lábios contra ti!
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
E te fizesse saber os segredos da sabedoria, que ela é multíplice em eficácia; pelo que sabe que Deus exige de ti menos do que merece a tua iniquidade.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Porventura alcançarás os caminhos de Deus? ou chegarás à perfeição do Todo-poderoso?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
Como as alturas dos céus é a sua sabedoria; que poderás tu fazer? mais profunda do que o inferno, que poderás tu saber? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Mais comprida é a sua medida do que a terra: e mais larga do que o mar.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
Se ele destruir, e encerrar, ou se recolher, quem o fará tornar para traz?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
Porque ele conhece aos homens vãos, e vê o vício; e não o terá em consideração?
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
Mas o homem vão é falto de entendimento; sim, o homem nasce como a cria do jumento montez.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
Se tu preparaste o teu coração, e estendeste as tuas mãos para ele!
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
Se há iniquidade na tua mão, lança-a para longe de ti e não deixes habitar a injustiça nas tuas tendas.
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
Porque então o teu rosto levantarás sem mácula: e estarás firme, e não temerás.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
Porque te esquecerás dos trabalhos, e te lembrarás deles como das águas que já passaram
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
E a tua vida mais clara se levantará do que o meio dia; ainda que seja trevas, será como a manhã.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
E terás confiança; porque haverá esperança; e buscarás e repousarás seguro.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
E deitar-te-ás, e ninguém te espantará; muitos suplicarão o teu rosto.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
Porém os olhos dos ímpios desfalecerão, e perecerá o seu refúgio: e a sua esperança será o expirar da alma

< Ījaba 11 >