Salamana Pamācības 10

1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.

所羅門的箴言： 智慧之子使父親歡樂； 愚昧之子叫母親擔憂。

2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.

不義之財毫無益處； 惟有公義能救人脫離死亡。

3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.

耶和華不使義人受飢餓； 惡人所欲的，他必推開。

4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.

手懶的，要受貧窮； 手勤的，卻要富足。

5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.

夏天聚斂的，是智慧之子； 收割時沉睡的，是貽羞之子。

6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

福祉臨到義人的頭； 強暴蒙蔽惡人的口。

7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.

義人的紀念被稱讚； 惡人的名字必朽爛。

8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.

心中智慧的，必受命令； 口裏愚妄的，必致傾倒。

9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.

行正直路的，步步安穩； 走彎曲道的，必致敗露。

10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.

以眼傳神的，使人憂患； 口裏愚妄的，必致傾倒。

11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

義人的口是生命的泉源； 強暴蒙蔽惡人的口。

12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.

恨能挑啟爭端； 愛能遮掩一切過錯。

13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.

明哲人嘴裏有智慧； 無知人背上受刑杖。

14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.

智慧人積存知識； 愚妄人的口速致敗壞。

15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.

富戶的財物是他的堅城； 窮人的貧乏是他的敗壞。

16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.

義人的勤勞致生； 惡人的進項致死。

17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.

謹守訓誨的，乃在生命的道上； 違棄責備的，便失迷了路。

18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.

隱藏怨恨的，有說謊的嘴； 口出讒謗的，是愚妄的人。

19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.

多言多語難免有過； 禁止嘴唇是有智慧。

20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.

義人的舌乃似高銀； 惡人的心所值無幾。

21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.

義人的口教養多人； 愚昧人因無知而死亡。

22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.

耶和華所賜的福使人富足， 並不加上憂慮。

23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.

愚妄人以行惡為戲耍； 明哲人卻以智慧為樂。

24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.

惡人所怕的，必臨到他； 義人所願的，必蒙應允。

25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.

暴風一過，惡人歸於無有； 義人的根基卻是永久。

26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.

懶惰人叫差他的人 如醋倒牙，如煙薰目。

27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.

敬畏耶和華使人日子加多； 但惡人的年歲必被減少。

28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.

義人的盼望必得喜樂； 惡人的指望必致滅沒。

29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.

耶和華的道是正直人的保障， 卻成了作孽人的敗壞。

30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.

義人永不挪移； 惡人不得住在地上。

31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.

義人的口滋生智慧； 乖謬的舌必被割斷。

32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.

義人的嘴能令人喜悅； 惡人的口說乖謬的話。