Salamana Pamācības 10

1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.

parabolae Salomonis filius sapiens laetificat patrem filius vero stultus maestitia est matris suae

2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.

non proderunt thesauri impietatis iustitia vero liberabit a morte

3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.

non adfliget Dominus fame animam iusti et insidias impiorum subvertet

4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.

egestatem operata est manus remissa manus autem fortium divitias parat

5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.

qui congregat in messe filius sapiens est qui autem stertit aestate filius confusionis

6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

benedictio super caput iusti os autem impiorum operit iniquitatem

7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.

memoria iusti cum laudibus et nomen impiorum putrescet

8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.

sapiens corde praecepta suscipiet stultus caeditur labiis

9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.

qui ambulat simpliciter ambulat confidenter qui autem depravat vias suas manifestus erit

10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.

qui annuit oculo dabit dolorem stultus labiis verberabitur

11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

vena vitae os iusti et os impiorum operiet iniquitatem

12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.

odium suscitat rixas et universa delicta operit caritas

13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.

in labiis sapientis invenietur sapientia et virga in dorso eius qui indiget corde

14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.

sapientes abscondunt scientiam os autem stulti confusioni proximum est

15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.

substantia divitis urbs fortitudinis eius pavor pauperum egestas eorum

16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.

opus iusti ad vitam fructus impii ad peccatum

17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.

via vitae custodienti disciplinam qui autem increpationes relinquit errat

18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.

abscondunt odium labia mendacia qui profert contumeliam insipiens est

19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.

in multiloquio peccatum non deerit qui autem moderatur labia sua prudentissimus est

20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.

argentum electum lingua iusti cor impiorum pro nihilo

21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.

labia iusti erudiunt plurimos qui autem indocti sunt in cordis egestate morientur

22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.

benedictio Domini divites facit nec sociabitur ei adflictio

23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.

quasi per risum stultus operatur scelus sapientia autem est viro prudentia

24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.

quod timet impius veniet super eum desiderium suum iustis dabitur

25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.

quasi tempestas transiens non erit impius iustus autem quasi fundamentum sempiternum

26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.

sicut acetum dentibus et fumus oculis sic piger his qui miserunt eum

27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.

timor Domini adponet dies et anni impiorum breviabuntur

28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.

expectatio iustorum laetitia spes autem impiorum peribit

29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.

fortitudo simplicis via Domini et pavor his qui operantur malum

30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.

iustus in aeternum non commovebitur impii autem non habitabunt in terram

31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.

os iusti parturiet sapientiam lingua pravorum peribit

32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.

labia iusti considerant placita et os impiorum perversa