Salamana Pamācības 11
1 Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
[Statera dolosa abominatio est apud Dominum, et pondus æquum voluntas ejus.
2 Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
Ubi fuerit superbia, ibi erit et contumelia; ubi autem est humilitas, ibi et sapientia.
3 Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
Simplicitas justorum diriget eos, et supplantatio perversorum vastabit illos.
4 Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
Non proderunt divitiæ in die ultionis; justitia autem liberabit a morte.
5 Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
Justitia simplicis diriget viam ejus, et in impietate sua corruet impius.
6 Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
Justitia rectorum liberabit eos, et in insidiis suis capientur iniqui.
7 Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
Mortuo homine impio, nulla erit ultra spes, et exspectatio sollicitorum peribit.
8 Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
Justus de angustia liberatus est, et tradetur impius pro eo.]
9 Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
[Simulator ore decipit amicum suum; justi autem liberabuntur scientia.
10 Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
In bonis justorum exsultabit civitas, et in perditione impiorum erit laudatio.
11 Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
Benedictione justorum exaltabitur civitas, et ore impiorum subvertetur.
12 Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
Qui despicit amicum suum indigens corde est; vir autem prudens tacebit.
13 Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
Qui ambulat fraudulenter, revelat arcana; qui autem fidelis est animi, celat amici commissum.
14 Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
Ubi non est gubernator, populus corruet; salus autem, ubi multa consilia.
15 Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
Affligetur malo qui fidem facit pro extraneo; qui autem cavet laqueos securus erit.
16 Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
Mulier gratiosa inveniet gloriam, et robusti habebunt divitias.]
17 Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
[Benefacit animæ suæ vir misericors; qui autem crudelis est, etiam propinquos abjicit.
18 Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
Impius facit opus instabile, seminanti autem justitiam merces fidelis.
19 Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
Clementia præparat vitam, et sectatio malorum mortem.
20 Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
Abominabile Domino cor pravum, et voluntas ejus in iis qui simpliciter ambulant.
21 Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
Manus in manu non erit innocens malus; semen autem justorum salvabitur.
22 Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
Circulus aureus in naribus suis, mulier pulchra et fatua.
23 Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
Desiderium justorum omne bonum est; præstolatio impiorum furor.
24 Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
Alii dividunt propria, et ditiores fiunt; alii rapiunt non sua, et semper in egestate sunt.
25 Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
Anima quæ benedicit impinguabitur, et qui inebriat, ipse quoque inebriabitur.
26 Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
Qui abscondit frumenta maledicetur in populis; benedictio autem super caput vendentium.
27 Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
Bene consurgit diluculo qui quærit bona; qui autem investigator malorum est, opprimetur ab eis.
28 Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
Qui confidit in divitiis suis corruet: justi autem quasi virens folium germinabunt.
29 Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
Qui conturbat domum suam possidebit ventos, et qui stultus est serviet sapienti.
30 Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
Fructus justi lignum vitæ, et qui suscipit animas sapiens est.
31 Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
Si justus in terra recipit, quanto magis impius et peccator!]
