Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, do not forget my teaching, but let your heart keep my commandments;
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
for they will add length to your days, years and peace to your life.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Never let loving devotion or faithfulness leave you; bind them around your neck, write them on the tablet of your heart.
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
Then you will find favor and high regard in the sight of God and man.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Trust in the LORD with all your heart, and lean not on your own understanding;
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
in all your ways acknowledge Him, and He will make your paths straight.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Be not wise in your own eyes; fear the LORD and turn away from evil.
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
This will bring healing to your body and refreshment to your bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honor the LORD with your wealth and with the firstfruits of all your harvest;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
then your barns will be filled with plenty, and your vats will overflow with new wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, do not reject the discipline of the LORD, and do not loathe His rebuke;
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
for the LORD disciplines the one He loves, as does a father the son in whom he delights.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Blessed is the man who finds wisdom, the man who acquires understanding,
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
for she is more profitable than silver, and her gain is better than fine gold.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than rubies; nothing you desire compares with her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Long life is in her right hand; in her left hand are riches and honor.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
All her ways are pleasant, and all her paths are peaceful.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to those who embrace her, and those who lay hold of her are blessed.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
The LORD founded the earth by wisdom and established the heavens by understanding.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By His knowledge the watery depths were broken open, and the clouds dripped with dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, do not lose sight of this: Preserve sound judgment and discernment.
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
They will be life to your soul and adornment to your neck.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then you will go on your way in safety, and your foot will not stumble.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
When you lie down, you will not be afraid; when you rest, your sleep will be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Do not fear sudden danger or the ruin that overtakes the wicked,
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
for the LORD will be your confidence and will keep your foot from the snare.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Do not withhold good from the deserving when it is within your power to act.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Do not tell your neighbor, “Come back tomorrow and I will provide”— when you already have the means.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Do not devise evil against your neighbor, for he trustfully dwells beside you.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Do not accuse a man without cause, when he has done you no harm.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Do not envy a violent man or choose any of his ways;
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
for the LORD detests the perverse, but He is a friend to the upright.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
The curse of the LORD is on the house of the wicked, but He blesses the home of the righteous.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
He mocks the mockers, but gives grace to the humble.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise will inherit honor, but fools are held up to shame.
