< Salamana Pamācības 5 >

1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
Hijo mío, presta atención a mi sabiduría. Poner el oído en mi entendimiento,
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
que pueda mantener la discreción, para que tus labios conserven el conocimiento.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
Porque los labios de una adúltera gotean miel. Su boca es más suave que el aceite,
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
pero al final es tan amarga como el ajenjo, y tan afilado como una espada de dos filos.
5 Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
Sus pies bajan a la muerte. Sus pasos conducen directamente al Seol. (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
No piensa en el camino de la vida. Sus caminos están torcidos, y ella no lo sabe.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Ahora, pues, hijos míos, escuchadme. No te apartes de las palabras de mi boca.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Quita tu camino lejos de ella. No te acerques a la puerta de su casa,
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
para que no des tu honor a otros, y tus años a la cruel;
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
para que los extraños no se den un festín con tu riqueza, y tus labores enriquecen la casa de otro.
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
Gemirás al final de tu vida, cuando tu carne y tu cuerpo se consuman,
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
y decir: “Cómo he odiado la instrucción, y mi corazón despreció la reprensión.
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
No he obedecido la voz de mis maestros, ni he prestado oídos a los que me han instruido.
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
He llegado al borde de la ruina total, entre la asamblea reunida”.
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Bebe agua de tu propia cisterna, agua corriente de su propio pozo.
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Si tus manantiales se desbordan en las calles, ¿corrientes de agua en las plazas públicas?
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Que sean sólo para ti, no para los extraños con usted.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Que se bendiga tu primavera. Alégrate con la esposa de tu juventud.
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
Una cierva cariñosa y un ciervo elegante — deja que sus pechos te satisfagan en todo momento. Déjate cautivar siempre por su amor.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
¿Por qué, hijo mío, has de ser cautivado por una adúltera? ¿Por qué abrazar el seno de otro?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
Porque los caminos del hombre están ante los ojos de Yahvé. Examina todos sus caminos.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
Las malas acciones de los malvados lo atrapan. Las cuerdas de su pecado lo sujetan firmemente.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
Morirá por falta de instrucción. En la grandeza de su locura, se extraviará.

< Salamana Pamācības 5 >