Pāvilavēstulē Romiešiem 12

1 Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.

Ich ermahne euch nun, Brüder, durch die Barmherzigkeit Gottes, daß ihr eure Leiber hingebet, als ein lebendiges, heiliges, Gott wohlgefälliges Opfer zu eurem geistigen Gottesdienst.

2 Un nepaliekat šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir tas labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts. (aiōn g165)

Und stellet euch nicht dieser Welt gleich, sondern bildet euch um durch die Erneuerung eures Sinnes, auf daß ihr prüfen möget, welches da sei der gute, der wohlgefällige und der vollkommene Gotteswille. (aiōn g165)

3 Jo caur to žēlastību, kas man ir dota, es ikvienam jūsu starpā saku, ka nevienam nebūs pārgudram būt vairāk, nekā tam pieklājās gudram būt; bet ka tam būs prātīgi gudram būt, kā kuram Dievs ir izdalījis ticības mēru.

Denn ich sage vermöge der mir verliehenen Gnade einem jeglichen unter euch, daß er nicht weiter von sich halte, denn sich es gebührt zu halten, sondern daß er sich bescheiden soll, je nach dem Maß des Glaubens, das ihm Gott zugeteilt hat.

4 Jo itin kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet visiem tiem locekļiem nav vienāds darbs;

Denn gleich wie wir an dem einen Körper viele Glieder, alle Glieder aber nicht die gleiche Verrichtung haben;

5 Tāpat mēs daudzi esam viena miesa iekš Kristus, bet savā starpā mēs esam cits cita locekļi.

Also sind wir viele ein Leib in Christus, aber jeder einzelne ist des anderen Glied,

6 Un mums ir dažādas dāvanas pēc tās žēlastības, kas mums dota.

Indem wir je nach der uns verliehenen Gnade verschiedene Gaben haben.

7 Ja kam ir praviešu mācība, lai tā saietās ar ticību; ja kam kāds amats, tas lai paliek tai amatā; ja kas māca, tas lai paliek tai mācīšanā;

Hat jemand die Gabe der Weissagung, so geschehe sie nach dem Maß seines Glaubens. Hat jemand ein Amt, so warte er des Amtes. Hat er zu lehren, so warte er der Lehre.

8 Ja kas pamāca, tas lai paliek tai pamācīšanā; kas ko dod, lai to dara iekš vientiesības; kas valda, lai to dara rūpīgi; kas apžēlojās, lai to dara ar prieku.

Oder ermahnt einer, so ermahne er treulich. Hat einer von dem Seinen milde Gaben zu geben, so gebe er in Einfalt. Hat er vorzustehen, so tue er es mit Eifer. Hat er für Leidende zu sorgen, so tue er es mit Freundlichkeit.

9 Mīlestība lai ir bezviltīga; ienīstat ļaunu, pieķeraties labam.

Eure Liebe sei ungeheuchelt, verabscheut das Böse, hanget dem Guten an.

10 Lai brāļu mīlestība jūsu starpā ir sirsnīga, un godu dodot nākat viens otram pretī.

Eure Bruderliebe untereinander sei herzlich. Gehe einer dem anderen voran in der Achtung gegen ihn.

11 Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Tam Kungam.

Lasset nicht nach an Eifer. Seid brünstig im Geist. Schicket euch in die Zeit!

12 Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanās.

Seid fröhlich in Hoffnung, geduldig in Trübsal, haltet an am Gebet.

13 Nāciet palīgā tiem svētiem viņu vajadzībās; dodiet labprāt mājas vietu.

Nehmt euch der Notdurft der Heiligen an, fleißiget euch der Gastfreundschaft.

14 Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nelādiet.

Segnet, die euch verfolgen! Segnet, und verwünschet nicht!

15 Līksmojaties ar līksmiem un raudiet ar tiem, kas raud.

Seid fröhlich mit den Fröhlichen, und weinet mit den Weinenden.

16 Esiet savā starpā vienprātīgi, nedzīdamies pēc augstām lietām, bet turēdamies pazemīgi.

Seid einträchtig untereinander. Trachtet nicht nach Hohem, sondern haltet euch zu den Niedrigen. Bildet euch nicht zu viel ein auf euch selbst.

17 Neliekaties paši gudri esoši; neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, turaties pa godam visu cilvēku priekšā.

Vergeltet niemand Böses mit Bösem. Befleißigt euch des Guten vor aller Welt.

18 Ja tas var būt, no savas puses turat mieru ar visiem cilvēkiem.

Womöglich haltet, so viel an euch ist, mit allen Menschen Frieden.

19 Neatriebjaties paši, mīļie, bet dodiet vietu Dieva dusmībai. Jo ir rakstīts: “Man pieder atriebšana! Es atmaksāšu,” saka Tas Kungs.

Rächt euch nicht selbst, Geliebte, sondern gebt Raum dem Zorne; denn es steht geschrieben: Mein ist die Rache; Ich will vergelten, spricht der Herr.

20 Tad nu, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, tad ēdini to; ja tas izslāpis, tad dzirdini to. Jo to darīdams tu kvēlainas ogles sakrāsi uz viņa galvu.

So nun deinen Feind hungert, so speise ihn, dürstet ihn, so tränke ihn; denn wenn du das tust, wirst du feurige Kohlen auf sein Haupt sammeln.

21 Ļaunums lai tevi neuzvar, bet uzvari tu ļaunumu ar labumu.

Laß dich nicht das Böse überwinden, sondern überwinde das Böse mit Gutem.