Matäuj 3
1 A ni ran pukat Ioanej jaun paptaij pwarado, padapadahk nan jap en Iudaa,
Tanīs dienās nāca Jānis, tas Kristītājs, un sludināja Jūdu zemes tuksnesī,
2 Majani: Komail kalula, pwe wein nanlan korendor.
Sacīdams: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi,”
3 Pwe iei i, me jaukop Iejaia katitiki, majani: Nil en jaunkair amen nan jap tan: Komail kaonopada al en Kaun o, kainenela al a!
Jo šis ir tas, no kā pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu; dariet līdzenas Viņa tekas.””
4 A i Ioanej me a likau wun en kamel o a pirapireki kil in man, a jak a manjiek o oni en nan wel.
Bet viņš, Jānis, valkāja kamieļu spalvu drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem; un viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Toun lerujalem, o toun Iudaa, o toun jap akan liman Iordan ap koieila re a;
Tad izgāja pie viņa Jeruzāleme un visa Jūdu zeme un viss Jardānes apgabals,
6 O irail paptaijela re a nan Iordan, ni ar weokada dip arail akan.
Un tapa no viņa kristīti Jardānē, izsūdzēdami savus grēkus.
7 A lao majanier Parijar o Jadu jar me toto ko don a paptaij, ap majani on irail: Dakot wan oter komail! Ij me padaki on komailer, en piti jan ni kamekam me kokodo?
Un daudz farizeju un saduceju ieraudzījis nākam pie kristības, viņš uz tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis, izbēgt no nākamās dusmības?
8 Ari, komail kapwareda wan kalula mau!
Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus.
9 A komail depa lamelame, me komail pan indan pein komail: Nan Apraam jam atail. Pwe i indai on komail, me Kot kotin kak on wiaki on Apraam na jeri kai takai pukat.
Un nedomājiet pie sevis sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo Es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem spēj Ābrahāmam bērnus radīt.
10 Jile o mier ni tapin tuka kan; a tuka karoj me jo wa mau, pan paledi o lokidokila nani iai.
Un cirvis kokiem jau pie saknes ir pielikts; tāpēc ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.
11 Melel, i paptaij kin komail pil on kalula, a me kotido muri, nan me laude jan ia, nai jowar on, en wa japwilim a jut; i me pan paptaij kin komail Nen jaraui o kijiniai.
Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet kas pēc manis nāk, Tas ir jo spēcīgāks nekā es; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest; Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni;
12 Japwilim a tanir mi ni lim a; a pan kotin koko melel japwilim a pera, ap nekid pena japwilim a wan korn nan im en nak, a dip akan a pan kotin karon kila kijiniai joutuk.
Tam vēteklis rokā, un Tas Savu klonu tīrīs caur caurim un sakrās Savus kviešus klētī, bet tās pelavas Viņš sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”
13 Iejuj ap kotido jan Kalilaa, koti don Iordan ren Ioanej, pwen paptaijela re a.
Tanī laikā Jēzus nāca no Galilejas uz Jardāni pie Jāņa, ka no tā taptu kristīts.
14 A Ioanej kotin kan, ap potoan on: Mak eta i en paptaijela re ir, a iaduen ir me kotido re i?
Bet Jānis Tam neļāva un sacīja: “Man vajadzētu no Tevis tapt kristītam, un Tu nāci pie manis?”
15 A Iejuj kotin japen majani on i: Wiada maj, pwe me kon on kita, kapwuiada pun kan karoj; a ah duki on i.
Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Lai nu tā ir; jo tā mums pieklājās, piepildīt visu taisnību.” Tad viņš to Tam ļāva.
16 Iejuj Iao paptaijelar, ap kotin madanada jan nan pil o. A kilan, nanlan ap ritidan i, I ari kotin majani Nen en Kot kotidido ni mom en mwuroi men a kaipokedi po a.
Un kad Jēzus bija kristīts, tad Viņš tūdaļ no ūdens izkāpa. Un redzi, debesis atvērās pār Viņu, un Jānis redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.
17 O kilan, nil eu jan nanlan majani: Iet nai nl kompok, me I kin polaule kida!
Un redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.”
