< Lamentaciones 3 >

1 Yo soy un hombre que vio aflicción en la vara de su enojo.
Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
2 Guióme, y me llevó en tinieblas, mas no en luz.
Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
3 Ciertamente contra mí volvió, y revolvió su mano todo el día.
Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
4 Hizo envejecer mi carne y mi piel: quebrantó mis huesos.
Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
5 Edificó contra mí, y cercó me de tóxico, y de trabajo.
Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
6 Asentóme en oscuridades como los muertos para siempre.
Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
7 Cercóme de seto, y no saldré: agravó mis grillos.
Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
8 Aun cuando clamé, y di voces, cerró mi oración.
Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
9 Cercó de seto mis caminos a piedra tajada: torció mis senderos.
Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
10 Oso que asecha fue para mí, león en escondrijos.
Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
11 Torció mis caminos, y despedazóme: tornóme asolado.
Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
12 Su arco entesó, y púsome como blanco a la saeta.
Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
13 Hizo entrar en mis riñones la saetas de su aljaba.
Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
14 Fui escarnio a todo mi pueblo, canción de ellos todos los días.
Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
15 Hartóme de amarguras, embriagóme de ajenjos.
Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
16 Quebróme los dientes con cascajo, cubrióme de ceniza.
Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
17 Y mi alma se alejó de la paz, olvidéme del bien.
Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
18 Y dije: Pereció mi fortaleza, y mi esperanza de Jehová.
Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
19 Acuérdate de mi aflicción, y de mi abatimiento, del ajenjo, y de la hiel.
Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
20 Acordándose se acordará, porque mi alma es humillada en mí.
Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
21 Esto reduciré a mi corazón; por tanto esperaré.
To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
22 Misericordias de Jehová son, que no somos consumidos; porque sus misericordias nunca desfallecieron.
Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
23 Nuevas cada mañana: grande es tu fe.
Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
24 Mi parte es Jehová, dijo mi alma: por tanto a él esperaré.
Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
25 Bueno es Jehová a los que en él esperan, al alma que le buscare.
Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
26 Bueno es esperar callando en la salud de Jehová.
Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
27 Bueno es al varón, si llevare el yugo desde su mocedad.
Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
28 Asentarse ha solo, y callará; porque llevó sobre sí.
Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
29 Pondrá su boca en el polvo, si quizá habrá esperanza.
Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
30 Dará la mejilla al que le hiriere: hartarse ha de afrenta.
Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
31 Porque el Señor no desechará para siempre.
Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
32 Antes si afligiere, también se compadecerá según la multitud de sus misericordias.
Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
33 Porque no aflige, ni congoja de su corazón a los hijos de los hombres.
Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
34 Para desmenuzar debajo de sus pies todos los encarcelados de la tierra;
Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
35 Para hacer apartar el derecho del hombre delante de la presencia del Altísimo;
Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
36 Para trastornar al hombre en su causa, el Señor no lo sabe.
Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
37 ¿Quién será pues aquel que diga, que vino algo que el Señor no mandó?
Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
38 ¿De la boca del Altísimo no saldrá malo ni bueno?
Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
39 ¿Por qué pues tiene dolor el hombre viviente, el hombre en su pecado?
Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
40 Escudriñemos nuestros caminos, y busquemos, y volvámonos a Jehová.
Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
41 Levantemos nuestros corazones con las manos a Dios en los cielos.
Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
42 Nosotros habemos rebelado, y fuimos desleales: por tanto tú no perdonaste.
Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
43 Tendiste la ira, y perseguístenos; mataste, no perdonaste.
Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
44 Cubrístete de nube, porque no pasase la oración.
Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
45 Raedura y abominación nos tornaste en medio de los pueblos.
Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
46 Todos nuestros enemigos abrieron sobre nosotros su boca.
Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
47 Temor, y lazo fue a nosotros, asolamiento, y quebrantamiento.
Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
48 Ríos de aguas echan mis ojos por el quebrantamiento de la hija de mi pueblo.
Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
49 Mis ojos destilan, y no cesan; porque no hay relajación,
Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
50 Hasta que Jehová mire, y vea desde los cielos.
Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
51 Mis ojos contristaron a mi alma por todas las hijas de mi ciudad.
Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
52 Cazando me cazarón mis enemigos como a ave, sin porqué.
Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
53 Ataron mi vida en mazmorra, y pusieron piedra sobre mí.
Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
54 Aguas vinieron de avenida sobre mi cabeza: yo dije: Muerto soy.
Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
55 Invoqué tu nombre, o! Jehová, desde la cárcel profunda.
Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
56 Oíste mi voz: no escondas tu oído a mi clamor, para que yo respire.
Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
57 Acercástete el día que te invoqué: dijiste: No temas.
Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
58 Pleiteaste, Señor, la causa de mi alma, redimiste mi vida.
Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
59 Tú has visto, o! Jehová, mi sin razón: pleitea mi causa.
Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
60 Tú has visto, toda su venganza, todos sus pensamientos contra mí.
Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
61 Tu has oído la afrenta de ellos, o! Jehová, todos sus pensamientos contra mí:
Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
62 Los dichos de los que se levantaron contra mí, y su pensamiento contra mí siempre.
Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
63 Su sentarse, y su levantarse mira: yo soy su canción.
Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
64 Págales paga, o! Jehová, según la obra de sus manos.
Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
65 Dáles ansia de corazón, dáles tu maldición.
Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
66 Persíguelos en furor, y quebrántalos de debajo de los cielos, o! Jehová.
Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.

< Lamentaciones 3 >