< Proverbios 25 >

1 También estos son proverbios de Salomón, los cuales copiaron los varones de Ezequías rey de Judá.
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
2 Honra de Dios es encubrir la palabra; y honra del rey es escudriñar la palabra.
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
3 Para la altura de los cielos, y para la profundidad de la tierra, y para el corazón de los reyes, no hay investigación.
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
4 Quita las escorias de la plata, y saldrá vaso al fundidor.
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
5 Aparta al impío de la presencia del rey, y su trono se afirmará en justicia.
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
6 No te alabes delante del rey; ni estés en el lugar de los grandes:
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 Porque mejor es que se te diga: Sube acá: que no, que seas abajado delante del príncipe, que miraron tus ojos.
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 No salgas a pleito presto; porque después al fin no sepas que hacer, avergonzado de tu prójimo.
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9 Trata tu causa con tu compañero; y no descubras el secreto a otro:
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
10 Porque no te deshonre el que lo oyere, y tu infamia no pueda volver atrás.
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11 Manzanas de oro con figuras de plata es la palabra dicha como conviene.
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
12 Zarcillo de oro, y joyel de oro fino es el que reprende al sabio, que tiene orejas que oyen.
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 Como frío de nieve en tiempo de la segada, así es el mensajero fiel a los que le envían: que al alma de su señor da refrigerio.
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
14 Como cuando hay nubes y vientos, y la lluvia no viene, así es el hombre que se jacta de vana liberalidad.
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
15 Con luenga paciencia se aplaca el príncipe; y la lengua blanda quebranta los huesos.
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
16 ¿Hallaste la miel? come lo que te basta; porque no te hartes de ella, y la revieses.
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
17 Detén tu pie de la casa de tu prójimo; porque harto de ti, no te aborrezca.
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 Martillo, y espada, y saeta aguda es el hombre que habla contra su prójimo falso testimonio.
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
19 Diente quebrado, y pie resbalador es la confianza del prevaricador en el tiempo de la angustia.
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20 El que canta canciones al corazón afligido es como el que quita la ropa en tiempo de frío: o el que echa vinagre sobre jabón.
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 Si el que te aborrece, tuviere hambre, dále de comer pan; y si tuviere sed, dále de beber agua:
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
22 Porque ascuas allegas sobre su cabeza; y Jehová te lo pagará.
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23 El viento del norte ahuyenta la lluvia, y el rostro airado la lengua detractora.
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
24 Mejor es estar en un rincón de casa, que con la mujer rencillosa en casa espaciosa.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 Como el agua fría al alma sedienta, así son las buenas nuevas de lejas tierras.
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26 Fuente turbia, y manadero corrupto es el justo, que resbala delante del impío.
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
27 Comer mucha miel, no es bueno: ni inquirir de su gloria, es gloria.
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
28 Ciudad derribada y sin muro es el hombre, cuyo ímpetu no tiene rienda.
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.

< Proverbios 25 >