< Proverbios 31 >

1 Palabras de Lemuel rey: la profecía con que le enseñó su madre.
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 ¿Qué, hijo mío? ¿Y qué, hijo de mi vientre? ¿y qué, hijo de mis deseos?
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 No des a las mujeres tu fuerza, ni tus caminos, que es para destruir a los reyes.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 No es de los reyes, o! Lemuel, no es de los reyes beber vino, ni de los príncipes la cerveza:
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 Porque no beban, y olviden la ley; y perviertan el derecho de todos los hijos afligidos.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Dad la cerveza al que perece, y el vino a los de amargo ánimo.
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 Beban, y olvídense de su necesidad, y de su miseria no se acuerden más.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Abre tu boca por el mudo, en el juicio de todos los hijos de muerte.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Abre tu boca, juzga justicia, y el derecho del pobre, y del menesteroso.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 ¿Mujer valiente quién la hallará? porque su valor luengamente pasa al de las piedras preciosas.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 El corazón de su marido está en ella confiado, y de despojo no tendrá necesidad.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Dárle ha bien, y no mal, todos los días de su vida.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Buscó lana y lino; y de voluntad trabajó con sus manos.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Fue como navío de mercader, que trae su pan de lejos.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Levantóse aun de noche; y dio comida a su familia; y ración a sus criadas.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Consideró la heredad, y compróla; y plantó viña del fruto de sus manos.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Ciñó sus lomos de fortaleza, y esforzó sus brazos.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Gustó que era buena su granjería; su candela no se apagó de noche.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Aplicó sus manos al huso; y sus manos trataron la rueca.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Su mano extendió al pobre; y al menesteroso extendió sus manos.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 No tendrá temor de la nieve por su familia, porque toda su familia está vestida de ropas dobladas.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Ella se hizo tapices: de lino fino y púrpura es su vestido.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Conocido es su marido en las puertas, cuando se asienta con los ancianos de la tierra.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Hizo telas, y vendió; y dio cintas al mercader.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Fortaleza y hermosura es su vestido; y en el día postrero reirá.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Abrió su boca con sabiduría; y la ley de clemencia está en su boca.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Considera los caminos de su casa; y no comió el pan de balde.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Levantáronse sus hijos, y llamáronla bienaventurada; y su marido también la alabó.
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 Muchas mujeres hicieron riquezas, mas tú las sobrepujaste a todas.
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Engañosa es la gracia, y vana la hermosura: la mujer que teme a Jehová, esa será alabada.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Dádla del fruto de sus manos; y alábenla en las puertas sus hechos.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!

< Proverbios 31 >