< Job 13 >

1 He aquí que todas estas cosas han visto mis ojos, y oído y entendido mis oídos.
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 Como vosotros lo sabéis, lo sé yo; no soy menos que vosotros.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Mas yo hablaría con el Todopoderoso, y querría disputar con Dios.
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 Que ciertamente vosotros sois fraguadores de mentira; sois todos vosotros médicos nulos.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 Ojalá callarais del todo, porque os fuera en lugar de sabiduría.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Oíd, pues, ahora mi disputa, y estad atentos a los argumentos de mis labios.
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 ¿Habéis de hablar iniquidad por Dios? ¿Habéis de hablar por él engaño?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 ¿Habéis vosotros de hacerle honra? ¿Habéis de pleitear vosotros por Dios?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 ¿Sería bueno que él os escudriñase? ¿Os burlaréis de él como quien se burla de algún hombre?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 El os redargüirá duramente, si en lo secreto le hicieses tal honra.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 De cierto su alteza os había de espantar, y su pavor había de caer sobre vosotros.
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Vuestras memorias serán comparadas a la ceniza, y vuestros cuerpos como cuerpos de lodo.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Escuchadme, y hablaré yo, y que me venga después lo que viniere.
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 ¿Por qué quitaré yo mi carne con mis dientes, y pondré mi alma en mi palma?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 He aquí, aunque me matare, en él esperaré; pero defenderé delante de él mis caminos.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Y él mismo me será salud, porque no entrará en su presencia el impío.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Oíd con atención mi razón, y mi denuncia con vuestros oídos.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 He aquí ahora, si yo me apercibiere a juicio, sé que seré justificado.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 ¿Quién es el que pleiteará conmigo? Porque si ahora yo callara, moriría.
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 A lo menos dos cosas no hagas conmigo; y entonces no me esconderé de tu rostro:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Aparta de mí tu mano, y no me asombre tu terror.
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Llama luego, y yo responderé; o yo hablaré, y respóndeme tú.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 ¿Cuántas iniquidades y pecados tengo yo? Hazme entender mi prevaricación y mi pecado.
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 ¿Por qué escondes tu rostro, y me cuentas por tu enemigo?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 ¿A la hoja arrebatada has de quebrantar? ¿Y a una arista seca has de perseguir?
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 ¿Por qué escribes contra mí amarguras, y me haces cargo de los pecados de mi juventud?
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 Pones además mis pies en el cepo, y guardas todos mis caminos, imprimiéndolo a las raíces de mis pies.
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 Siendo el hombre como carcoma que se va gastando, como vestido que se come de polilla.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.

< Job 13 >